Skip to main content
TAXEDU

Nodoklis

 

Definīcija un veidi

Nodokļi ir dažādi, bet atbilst valdības apkopotajiem naudas līdzekļiem. Šo naudu izmanto, lai finansētu konkrētas iestādes vai pakalpojumus, piemēram, slimnīcas, skolas, muzejus, bibliotēkas utt. Izplatītākie individuālie nodokļi ir:
  • ienākuma nodoklis (procentuāla ienākumu daļa, kas tiek novirzīta valdībai);
  • patēriņa nodoklis: PVN (pievienotās vērtības nodoklis) un akcīzes nodokļi tabakai, alkoholam, energoproduktiem un dažām precēm, piemēram, kafijai Vācijā;
  • īpašuma nodoklis (pamatojoties uz zemes un īpašuma vērtību);
  • tarifi/muitas nodokļi (nodoklis importētajām precēm, kas paredzēts, lai atbalstītu valstī esošos uzņēmumus);
  • akcīzes nodoklis (netiešais nodoklis, ko iekasē par konkrētas preces pārdošanu);
  • vides nodoklis (papildu izmaksas, kas rodas, pērkot vai izmantojot piesārņojošas preces vai darbības, kas kavē to patēriņu un ražošanu);
  • kapitāla pieauguma nodoklis (nodokļa veids, ko iekasē par kapitāla pieaugumu no peļņas, ko ieguldītājs gūst, kad persona pārdod pamatlīdzekli par cenu, kas ir augstāka par pirkuma cenu);
  • mantojuma nodoklis (nodoklis, kas samaksāts par naudu vai īpašumu, ko jūs mantojat pēc citas personas nāves).
Iegūtie nodokļi nonāk tieši valsts budžetā, bet tarifi un muitas nodokļi tiek iekasēti valsts līmenī, taču tiek iekļauti ES budžetā.

Es sāku mācības
universitātē ...

  •  
  •  
  •  

Man ir mans
pirmais darbs ...

  •  
  •  
  •  

Es veidoju savu
uzņēmumu ...

  •  
  •  
  •  
 
Kā ES pilsonim, jums ir tiesības mācīties jebkurā ES universitātē (ja jūs atbilstat ieceļošanas prasībām). Tas, vai jums jāmaksā studiju maksa, atkarīgs no tā, cik lielā mērā universitāte tiek finansēta no nodokļu maksātāju naudas šajā valstī. Piemēram, mācības universitātē Skotijā ir bezmaksas, bet Itālijā jums jāmaksā (katra universitāte nosaka summu).
 
Uzziniet vairāk par sistēmu katrā valstī šeit.
 
Esat ieguvis savu sapņu darbu? Apsveicam! Kā jūs droši vien zināt, darba uzsākšana arī nozīmē, ka sākat maksāt ienākuma nodokli, ko aprēķina no jūsu ieņēmumiem.

Valsts, kurā jūs dzīvojat, nodokļu vajadzībām var aplikt ar nodokļiem jūsu nopelnītos vai nenopelnītos ienākumus jebkur pasaulē. Tas ietver algas, pensijas, pabalstus, ienākumus no īpašuma vai no citiem avotiem vai kapitāla pieaugumu no īpašuma pārdošanas.

Katrai valstij ir sava nodokļu rezidences definīcija:
jūs parasti uzskatīs par nodokļu maksātāju valstī, kurā jūs pavadāt vairāk nekā sešus mēnešus gadā;
ja jūs pavadāt citā ES valstī mazāk nekā sešus mēnešus gadā, jūs parasti paliekat kā nodokļu maksātājs savā mītnes valstī.
 
Uzziniet kā darbojas ienākuma nodoklis, ja jūs pavadāt savu laiku vairāk nekā vienā ES valstī.
 
Apsveicam! Eiropai vajag vairāk uzņēmēju! Uzņēmuma izveide ES tagad ir vieglāka, nekā tas bija agrāk. Jums vienkārši jāizpēta nodokļu saistības, piemēram, jāpieprasa PVN numurs.

 

 

 

Krāpšana nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšana

 
 
Ja persona vai uzņēmums apzināti nemaksā pieprasīto nodokli, tiek zaudēta valsts budžeta nauda. Tas notiek, ja persona vai uzņēmums:
 

apzināti sniedz nodokļu deklarācijā nepatiesas ziņas vai maksā mazāk par pilno summu;

 

glabā naudu ārvalstu banku kontos, nepaziņojot par to un nemaksājot par to nodokļus;

 

veic “agresīvu nodokļu plānošanu”, izmantojot likuma robežas, lai samazinātu nodokļu parādus.

Kādas ir sekas?

Krāpšana nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšana ierobežo valsts spēju piesaistīt naudu un īstenot ekonomisko un sociālo politiku. Tas var nozīmēt samazinājumu publisko pakalpojumu finansēšanā, piemēram, veselības aprūpei vai izglītībai.

Manas valsts valdība un ES
kādi ir to pienākumi?

Gan nodokļu iekasēšana, gan cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu ir jūsu valsts valdības atbildība. Tomēr, globalizētajā pasaulē, ES nodrošina likuma ietvaru un atbalstu, saskaroties ar pārrobežu nodokļu jautājumiem, piemēram, ES likumdošana atvieglo sadarbību starp valstu nodokļu iestādēm.

Uzziniet, kā ES cīnās pret krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

‘Krāpšana nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšana ES. Trūkstošā daļa’: noskatieties video.

 

 

 

Viltošana

 
Uzziniet, kā izvairīties no viltotu izstrādājumu pirkšanas

Intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) nodrošina, ka radošie un izgudrojošie centieni tiek apbalvoti un ka tiek veicināti ieguldījumi jaunos un efektīvākos izstrādājumos. Tie veicina darba vietu radīšanu mūsdienu, uz zināšanām balstītajā, ekonomikā.

 

Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi ir kaitīgi, jo tie samazina uzņēmējdarbības un valsts ieņēmumus, kavē ieguldījumus un inovācijas, kā arī kavē ekonomikas izaugsmi. Tie rada darba vietu zudumu un samazina labklājības veicināšanu (iekšzemes kopprodukts vai IKP). Turklāt preces, kas pārkāpj IĪT, var radīt kaitējumu patērētājiem, jo to ražošanā ievērotie veselības un drošības standarti , visticamāk, ir zemāki nekā citām precēm.

Tiešsaistes ceļvedis viltojumu identificēšanai, lai atpazītu viltojumus.

ES dalībvalstu muitas iestāžu galvenais uzdevums ir novērst to, ka preces, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT), nonāk ES tirgū. Uzziniet vairāk par ES likumdošanas sistēmu.

“Viltoto preču patiesā cena”’: noskatieties video.

 

 
NVO,
fondi,
labdarības ziedojumi
 

Dažās valstīs, kad jūs dodat naudu nevalstiskajām organizācijām (NVO), fondiem, labdarības organizācijām — no tādām, kas finansē medicīnisko izpēti, līdz tādām, kas uztur kultūrvēsturiskās ēkas, — var saņemt nodokļu atvieglojumus.

 

Beļģija un Rumānija ir dažas no valstīm, kur gada beigās jūs varat ierakstīt labdarības ziedojumus savā nodokļu deklarācijā. Daļa no jūsu sniegtajiem līdzekļiem tiek jums atmaksāti (ja jūs ziedojāt reģistrētai labdarības organizācijai).

Fakti un skaitļi no visas ES

  • 2015. gadā nodokļu ieņēmumi (ieskaitot sociālās iemaksas) 28 ES valstīs sastādīja 40 % no iekšzemes kopprodukta (visu galaproduktu un pakalpojumu vērtība, kas saražoti valsts robežās noteiktā laika periodā), un tie veidoja apmēram 89 % no kopējiem valsts ieņēmumiem.
  • 2015. gadā Eiropā augstākā nodokļu ieņēmumu attiecība pret IKP bija Francijā (47,9 % no IKP), Dānijā (47,6 %) un Beļģijā (47,5 %). Viszemākā attiecība bija Īrijā (24,4 %), Rumānijā (28,0 %) , Bulgārijā (29,0 %), Lietuvā (29,4 %), Latvijā (29,5 %) un Šveicē (28,1 %). Atrodiet visu ES valstu rezultātus šeit .
  • Nodokļu ieņēmumi katru gadu atšķiras. Galvenais iemesls ir izmaiņas saimnieciskajā darbībā (nodarbinātības līmenis, preču un pakalpojumu pārdošana u. c.) un nodokļu likumdošanā (nodokļu likmes, nodokļu bāze, robežvērtības, atvieglojumi utt.).
  • 2009.–2015. gada nodokļu ieņēmumu līmeni un sastāvu būtiski ietekmēja ekonomiskā krīze un fiskālās politikas pasākumi. Tādēļ daudzām valstīm bija jāievieš izdevumu samazinājums.
  • Jūs maksājat nodokli, arī piedaloties loterijās! Dažas valstis, piemēram, Itālija, ir noteikušas nodokli loterijas biļetēm.