Nodokļu struktūra dažādās ES dalībvalstīs diezgan ievērojami atšķiras, secināts jaunajā ziņojumā.
Nodokļi mēdz būt tieši vai netieši. Ar tiešo nodokli parasti apliek fizisko personu ienākumus, uzņēmumu peļņu, importu un eksportu, kā arī īpašumu. Netiešais nodoklis (PVN, importa nodevas vai
akcīzes nodokļi) ir nodoklis, ko piemēro atsevišķām vai īslaicīgām faktiskām vai juridiskām darbībām, apliekot ar to (juridisku vai fizisku) personu, turklāt samērā bieži šis nodoklis jāmaksā nevis personai, kura ir atbildīga par konkrēto darbību, bet gan starpniekam (tāpēc to sauc par netiešo nodokli).
Saskaņā ar Eiropas Komisijas jaunāko publikāciju Nodokļu tendences Eiropas Savienībā,nodokļu struktūra dažādās ES dalībvalstīs diezgan ievērojami atšķiras.
Piemēram, vislielākais tiešo nodokļu īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos ir Dānijā (64,6 %), kam seko Īrija un Malta. Arī Norvēģijā un Islandē ir salīdzinoši augsts tiešo nodokļu īpatsvars.
Ziņojumā par 2020. gadu, kurā aplūkotas visas ES dalībvalstis, kā arī Islande un Norvēģija, arī norādīts, ka minētajās valstīs sociālo iemaksu īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos ir attiecīgi mazāks. Ārkārtīgi zemajam sociālo iemaksu apjomam Dānijā ir īpašs izskaidrojums – šajā valstī vairums sociālo izdevumu tiek segti no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. Lai šis modelis darbotos, tiešo nodokļu ieņēmumiem jābūt augstiem, līdz ar to Dānijā ir visaugstākais tiešo nodokļu īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos salīdzinājumā ar pārējām ES dalībvalstīm.
Pavisam cita situācija ir Slovākijā un Čehijā. Abu valstu nodokļu sistēmām raksturīgs liels sociālo iemaksu īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos, bet tiešo nodokļu īpatsvars ir salīdzinoši neliels. Turklāt abas valstis finansē savu sociālās drošības sistēmu no sociālajām
iemaksām.
Savukārt dažās citās dalībvalstīs tiešo nodokļu īpatsvars ir daudz zemāks. Tās ir dalībvalstis, kurās nodokļus iekasē pēc vienotas likmes un kurās nodokļu robežlikmes ir zemākas par ES vidējo rādītāju. Parasti tādos gadījumos tiešo nodokļu likmes ir krietni mazākas par netiešo nodokļu likmēm.
Tāda situācija ir Horvātijā, Bulgārijā un Ungārijā, kur tiešo nodokļu zemo apjomu kompensē ar salīdzinoši lielu netiešo nodokļu īpatsvaru. Tikmēr Slovākijā, Čehijā un Lietuvā zemākos tiešo nodokļu apjomus kompensē ar salīdzinoši lielu sociālo iemaksu īpatsvaru.
Jāpiebilst, ka visā ES gandrīz puse (46,1 %) no nodokļu ieņēmumiem (ieskaitot sociālās iemaksas) nonāk valsts vai federālajā budžetā.
Turpiniet diskusiju ar TAXEDU
Ja meklējat aizraujošu veidu, kā iepazīstināt studentus ar dažādiem nodokļiem, apskatiet TAXEDU apmācību katalogu. Pievienojieties forumam, lai apmainītos ar jaunumiem, viedokļiem un pieredzi ar citiem skolotājiem.